'Klaips' - Naturālās būvniecības meistarklase Spānijā
Sveicināti, klātesošie!
“Gaismas Rati” ir mikroskopiska iniciatīva ar lieliem sapņiem un, kā zināms, jebkas sākas ar domu/ ideju. Es ceru, ka arī “GR” kļūs ne tikai par manu sapni vien, bet arī spēs atrast līdzgaitniekus, kam būs interese par šo projektu.
Šobrīd esmu Spānijā, Molino de Guadalmesi ekociematā, kas atrodas dabas parkā, 10 km attālumā no Tarifas, pie Gibraltāra, kur otrpus jūras šaurumam pretī veras dūmakā ieskautie Marokas kalnainie krasti. Šeit aizvadīju mēnesi COB Building meistarklasē pasaules tūres ietvaros. Jautāsi, kas ir COB? Tas ir angļu valodas vecvārds ar nozīmi maize, ko mūsdienās izmanto, lai apzīmētu naturālas būvniecības materiālu - maisījumu, kas sastāv no māla, smiltīm un salmiem, un tie sajaukti ar ūdeni (vēl neesmu atradis latvisko tulkojumu un īsti nezinu vai tāds pastāv, bet labpatiktu to dēvēt par klaipu). Maize varbūt tādēļ, ka ‘ķieģeļus’, ko veido no COB, atgādina maizes klaipu vai arī varbūt dēļ tā, ka Lielbritānijas salas senie zemnieki cepa maizi no šī materiāla gatavotās krāsnīs. No klaipiem mājas tikušas būvētas dažādās klimata joslās visos kontinentos daudzu simtu gadu pagātnē un funkcionējoši stāv līdz mūsdienām, Jemenā pat ir pilsētas no vairāk kā 10 stāvu ēkām. Ar nožēlu atskatoties, rietumnieciskās industrializācijas iespaidā, šī celtniecības metode ir nogrūsta pēdējā plānā. Pareizi būvētas mājas spēj pat izturēt trīskārtīgi pārsniegtu maksimālo zemestrīces spēku. Līdz šim nebūtu iedomājies, ka dubļi ar salmiem spētu veidot tik izturīgu un ilgtspējīgu materiālu. Pateicoties pāris dekāžu nesenai kustībai ASV, maizes klaips ir atguvis otro elpu un nācis virszemē ar jaunu radošo pieskaņu, ietverot skulptūru elementus.
Cob ir ārkārtīgi daudz pozitīvas īpašības. Tas ir lēts materiāls un, atkarīgi no lokācijas, var nemaksāt neko. Tas ir videi draudzīgs, elpojošs, maksimāli samazina oglekļa pēdas, elastīgs, tam ir augsta termiskā izturība un neskaitāmas citas brīnišķīgas vērtības. Viena no īpašībām ir tā, ka tas nav ūdensdrošs, līdz ar to, šo materiālu var atkārtoti izmantot, kārtīgi izmērcējot, arī pēc 300 gadiem. No cob var izveidot jebko, cik vien tālu prāta un radošā izpausme sniedzas. Tas līdz minimumam samazina papildus materiālu pielietojamību, nav nepieciešamas nesošās konstrukcijas (tomēr Latvijas laikapstākļiem vēlams būtu sākt būvēšanu ar jumtu), kā arī tā sienās var ievietot, ko viens sirds vēlas. Kā franču izcelsmes meistarklases vadītāja no Kalifornijas, Klaudīne Desirī (Claudine Desiree) teica: “Sienās var mūrēt, sākot ar izlietotajām stikla pudelēm un novecojušu elektrotehniku, kā arī bijušajiem mīļākajiem”. No šiem dubļu klaipiem var veidot skaistas arkas, plauktus, soliņus, skulptūras, kā arī krāsnis, liet grīdu un veidot špaktelmasu. Patiešām, cik vienkārši ir ieliet grīdu no šī materiāla, tas ir apbrīnojami.
Objektā cēlām 16m2 dušas ēku ar komposta tualeti. Visi soļi tika rūpīgi un kopīgi plānoti, sākot ar ēkas dizainu, logu izvietojumu, līdz fasādes skulptūrām un tualetes papīra turētāja novietojumam. Lielākoties plānošana un pats projekts tika bāzēts uz aborigēnu izcelsmes projektu vadības sistēmu Dragon Dreaming, ko mūsdienu pasaulei gaismā nesis Džons Krofts, un kura galvenokārt ir balstīta uz dabiskajiem ritmiem un atsaucēm par izdarīto. Dušas telpas sienas tika apstrādātas ar Tadelakt, tas ir uz kaļķi bāzēts marokāņu materiāls, kuru, noslīpējot un pievienojot pigmentu, var iegūt visdažādākos toņus, kas var iegūt pat marmoram līdzīgu struktūru. Šo burvīgo prasmi mums pasniedza no Marakešas atceļojušais Džamals. Tas ir ūdensizturīgs un līdz mūsu zināšanu plauktiem atceļojis caur senajiem musulmaņu tirdzniecības ceļiem, kuri ar tadelakt apstrādāja mošejas, tirgus ēkas un Hamam pirtis, kuras izmanto, lai attīrītos pirms lūgšanām.
Rīti tika iesākti ar gonga aicinājumu brokastīs, pēc kurām sekoja kopīga sanāksme ar dienas plāna izklāstu. Turpmāko dienas daļu līdz pusdienlaikam aizvadījām jautrā gaisotnē, kopīgi veidojot šo brīnišķo ēku. Šī smieklu un pozitīvisma deva, sadarbība un saskanīgā mijiedarbība, kur katrs ieliek savu ieguldījumu un radošo izpausmi viena kopīga mērķa labad, nav atkārtojama. Mūs līdz ģimeniskam tuvumam vienoja arī pēc pusdienas siestas fakultatīvās nodarbības, kā Thai masāžas meistarklases, improvizācijas teātris, Cob filmu vakars, prezentācijas, kopīgas dziedāšanas un instrumentu improvizācijas pie ugunskura, sviedru attīrīšanās rituāls, dejas. Paldies šiem burvīgajiem cilvēkiem, šī vieta mūžīgi paliks manā sirdī. Tā rosināja domāt par pilsētas nemitīgo steigu, kurā cilvēki pārauj saiknes viens ar otru un uztver citu kā svešinieku. El Molino lika aizmirst par pasaules mākslīgi veidoto duālismu un patiešām izbaudīt nepiespiestu gaisotni, kurā galveno lomu nespēlē statuss, tavs izskats vai kabatas biezums.
Paldies arī Tev, lasītāj! Ceru ieraudzīt kaut vai nelielu atsaucību komentāros par šo tēmu un iespējamiem risinājumiem šādu māju būvēšanai ar atbilstošu termoizolāciju mūsu klimata apstākļos.
P.S. Ceru drīzumā saņemt bildes no pašas meistarklases darbībā un plānoju tās tuvakā nākotnē iemest kādā rakstā (kā arī video).
